Artroskopiskā ķirurģija

Locītavu ķirurģijā artroskopija ir visbiežāk veiktā operācija. Tas nozīmē, ka ādā tiek veikti 3 – 6 mazi, četrus piecus milimetrus plati, griezieni. Caur tiem locītavā ievada nelielu, ar monitoru savienotu kameru un smalkus instrumentus, ar kuru palīdzību veic nepieciešamās manipulācijas. Izmantojot šo metodi samazinās pēcoperāciju komplikāciju risks un pacienta atveseļošanās periods, mazāk veidojas rētaudi, jo nav plašu griezienu operācijas vietā. 

Tehniski artroskopiju var veikt jebkurai locītavai. Visbiežāk artroskopijas operācijas pielieto plaukstas, elkoņa, plecu, gūžas, ceļa, pēdas locītavas problēmu diagnosticēšanai un ārstēšanai. 

Artroskopiju izmanto:

• Diagnostikā: lai noteiktu locītavu sāpju, stīvuma, kustību ierobežojuma cēloni; konstatētu bojājumus, kā arī iekaisuma pakāpi, svešķermeņus, šķidrumu locītavā u.c.;
  
• Ārstniecībā: lai novērstu dažādus bojājumus, piemēram, menisku problēmas, sinovītu, ceļa kauliņa dislokāciju, skrimšļa bojājumus, saišu plīsumus, svešķermeņu izņemšanu, lūzumu fiksēšanu, utt..
  

Plecs

Pleca locītava cilvēka ķermenī ir viskustīgākā, ar vislielāko kustību amplitūdu, ko nodrošina manšetes veidā sakārtotu muskuļu un cīpslu komplekss. Tas gādā par pleca locītavas stabilitāti un nodrošina tās spēku.

Pleca cīpslu bojājumus un plīsumus visbiežāk izraisa divi iemesli: deģenerācija jeb organisma novecošanās vai traumas, turklāt viens otru neizslēdz. 

• Deģenerācija: organismam novecojot, cīpslas zaudē elastību, kļūst vaļīgākas, tāpēc nereti notiek dažādas mikrotraumas. Tās krājas un krājas, kamēr beidzot cīpsla plīst.
  
• Traumas: saišu plīsumu var izraisīt dažādi iemesli. Ir konkrēta situācija, pēc kuras ir problēma, piemēram, kritiens vai sitiens, pēc kura vairs nevar pacelt roku. Šādas traumas ir raksturīgas profesionālajā un amatieru sportā, piemēram, futbolistiem, hokejistiem, slēpotājiem, arī velobraucējiem, kas krituši pāri velosipēda stūrei. Saišu plīsums var rasties krītot uz saliekta elkoņa, izstieptas rokas u.tml.
  

Pazīmes. Sākumā var būt dažādas intensitātes sāpes, nakts sāpes, kustību ierobežojums un muskuļu vājums. Kustību apjoms it kā ir, bet nevar pacelt roku. Kad kompensatorie mehānismi pārņem funkcijas, roku var pacelt, bet tai nav spēka, nav iespējams veikt tās pašas kustības, ko agrāk.

Celis

Ceļa locītavu sāpju iemesli:

• menisku bojājums, kas biežāk ir traumatisks (pacients atceras traumas epizodi, pēc kuras attīstījās sūdzības).
  
• menisku plīsumu, bez konkrētas traumas – plīsums attīstās pakāpeniski, audi no slodzes ieplīst un sairst (līdzīgi kā pavalkāta drēbe).
  
• locītavas deformācija – artroze (deģeneratīva, progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgas pārmaiņas locītavu virsmās).  Locītavu veidojošo skrimšļu virsmas kļūst nelīdzenas, tiek bojāti arī meniski. 
• Artrozei progresējot, parādās izmaiņas kaulos –  osteoartroze. Tā ir lēni progresējoša locītavu slimība, kurai raksturīgs visu locītavas struktūru bojājums, īpaši locītavas skrimšļa sadrupšana un jaunu kaula veidojumu (osteofītu) veidošanās, kas izraisa strukturālas un funkcionālas locītavu izmaiņas.
  

Otra sūdzību grupa ir nestabilitāte jeb nedrošības sajūta ceļa locītavā. Biežākais iemesls ir locītavas saišu plīsums. Neārstētai un nestabilai locītavai ar laiku vienmēr pievienosies sāpes.